Tomēr ir arī atrodamas netiešas norādes, ka viss ir bijis pavisam savādāk:
„Kad 1955. Gadā iznāca Vizmas Belševicas pirmais dzejas krājums „Visu ziemu šogad pavasaris”, jaunajai meitenei ar skaistajām, lielajām acīm, kurā, pēc dažu laikabiedru atmiņām bija iemīlējies viss kurss”, nekas netraucēja veidot spožu karjeru.”1
Liekas pat neticami, ka šie vārdi ir par mazo Billi, tomēr minētajā laikā – 1955. gadā jaunā rakstniece bija 24 gadus jauna, kas visiem ir zināms, kā skaists vecums.
Nedrīkst nepieminēt arī faktus par rakstnieces māti. Zināms fakts par to, ka Vizmas Belševicas atmiņu tēlojuma „Bille” pirmā daļa 1992 gadā iznāca nevis Latvijā, bet ASV.2 Kāpēc? Iemesls sekojošs – lai nesāpinātu savu 82 gadus veco māti, kura Bille ir attēlota skaudri un reālistiski.
Kādā vēlākā intervijā rakstniece piemin iespējamo iemelsu, kāpēc stāstos attēlots gan mātes stingrais raksturs, gan tēva nedienas ar alkoholu:
„Rakstot memuārus, nekādi nevarētu izlasīt tikai pozitīvo. Tad iznāktu tikai eņģeļu tēli un tā atkal nebūtu taisnība, jo rozes neaug odekolonā.”3…
