Latvijas diplomātijas vēsture. Konspekts un tematiskais aspekts

Pēc tam, kad 1940. gada jūnijā Padomju Savienība okupēja Baltijas valstis, šo valstu diplomātiskais korpuss kļuva par vienīgo institūtu, kas ārzemēs valsti pārstāvēja de jure līmenī. Igaunijas, Latvijas un Lietuvai diplomātiskā korpusa darbība trimdā turpinājās apmēram 50 gadus līdz 1991. gada septembrim.
Padomju varas iestādes pieprasīja, lai visi diplomātiskie pārstāvji atgrieztos savās valstīs, un uzstāja, lai īpašums, kas ārzemēs piederēji Baltijas valstīm, tiktu nodots Padomju Savienībai. Vairums diplomātu, kas atradās Rietumos, atteicās pakļauties prasībai un turpināja pildīt savas diplomātiskās funkcijas. Lai gan nozīmīgākās Rietumu valstis neatzina vardarbīgo Baltijas valstu iekļaušanu Padomju Savienībā, to politika attiecībā uz Baltijas diplomātiem dažādās valstīs un laika gaitā atšķīrās. Vislabvēlīgākā bija ASV attieksme, kas izrietēja no to tradicionāli naidīgās attieksmes pret komunismu — Latvijas un Lietuvas vēstniecība Vašingtonā un Igaunijas ģenerālkonsulāts Ņujorkā darbojās bez pārtraukuma. Baltijas diplomātiem ASV bija visas diplomātiskās privilēģijas un imunitāte. Latvijas diplomātisko dienestu no 1940. līdz 1963. gadam vadīja vēstnieks un ģenerālkonsuls Apvienotajā Karalistē Kārlis Zariņš, kam 1940. gada 17. maijā Latvijas valdība bija piešķīrusi ārkārtas pilnvaras. Daudzi diplomāti, kas šajā laikā aizsāka savu karjeru, turpināji kalpot savai valstij arī pēc pilnīgas neatkarības atgūšanas un tādējādi nodrošināja ārpolitiskā un diplomātiskā dienesta nepārtrauktību.
Latvijas un Igaunijas līgums par militāro aliansi bija vienīgais
Baltijas jūras reģionā. Līgums tika noslēgts nesekmīgās Baltijas valstu
ari savienības kopējās militārās politikas kontekstā. 1921. gada 7. jūlijā tika noslēgta slepena vienošanās starp abu valstu galvenajiem štābiem un 1923. g. 1. novembrī - līgums, kurā tika noteikts, ka abas slēdzējpuses īstenos miera politiku, darbosies kopīgā garā starptautiskajā politikā, sagādās viena otrai politisko un diplomātisko palīdzību. Līgums noteica arī vienas puses pienākumus, gadījumam, kad otra puse kļūst par upuri neprovocētā uzbrukumā.
…