Procentu un ienesīguma aprēķināšanas pamatprincipi parāda vērtspapīriem

Parāda vērtspapīri tiek tirgoti līdzīgi kā citi vērtspapīri; tiem ir piedāvājuma cena un pieprasījuma cena. Jāsaka gan, ka, tirgojot parāda vērtspapīrus, lielākoties tiek iz­mantots termins "ienesīgums'' vai "ienesīgums līdz dzēšanai"(yield to maturity), nevis cena, jo tas dod labāku priekšstatu par vērtspapīru pirkuma izdevīgumu.
Biržā atspoguļotie rādītāji parasti ietver emitenta nosaukumu, pieprasījuma un piedāvājuma cenu, piedāvājuma un pieprasījuma ienesīgumu (līdz dzēšanai), fiksēto procentu likmi (kuponu), obligācijas dzēšanas terminu un tirdzniecības apjomu.
Jo mazāka ir starpība pieprasījuma un piedāvājuma cenai (spread), jo vērtspapīrs ir likvīdāks, norādot, ka attiecīgajam vērtspapīram ir daudz pircēju un pārdevēju. Ieguldī­tājiem tirdzniecība ar šādiem vērtspapīriem ir izdevīgāka, jo, pērkot un pārdodot vērts­papīrus, tiek zaudēts mazāk līdzekļu. Pirkšanas un pārdošanas cenu starpība ir ļoti būtiska, jo tā var ievērojami samazināt ieguldītāju ienākumus.
Jāatzīmē, ka Latvijā organizēta parāda vērtspapīru otrreizējā apgrozība notiek ne tikai biržā, bet arī izmantojot Latvijas Bankas tirdzniecības un norēķinu sistēmu.
Ja obligāciju pircējam vai pārdevējam otra darījuma puse jau ir zināma un nav nepiecie­šama biržas tirdzniecības sistēma, lai vērtspapīriem atrastu pircēju vai pārdevēju, norēķinus ar parāda vērtspapīriem iespējams veikt Latvijas Centrālajā depozitārijā gan kā vienkāršus vērtspapīru pārvedumus, gan kā DVP (delivery versus payment — vērts­papīru piegāde pret samaksu) darījumus.…