Kad sapņojam par Leiputriju, mēs iztēlojamies visas tās lietas, kuras mūsu dzīvēs pietrūkst. Billes Leiputrija bija mannā kalni un piena upes - vieta, kur ēdiena nekad netrūkst un izsalkums ir vēl neiepazīta sajūta, kur nav pieaugušo visu redzošo acu, pārmetumu pilno skatienu un skarbo vārdu brīžos, kad neko sliktu neesam vēlējušies. Leiputrija ir vieta, kur beidzot varam būt patiesi laimīgi.
Sibillas Gūtmanes bērnība nebūt nebija tik laimīga, cik viņa bija pelnījusi. Pieaugušo nastas, pienākumi un problēmas uz viņas pleciem tika uzliktas pāragri - viņa pilnvērtīgi nespēja izbaudīt savu laimīgo bērnību. …
