-
Organizācija un vadības teorija
Organizācija un vadības teorija.
Darba, uzņēmējdarbības, resursu pārvaldīšanas un to organizēšanas un vadīšanas un līdzīgo disciplīnu apvienojošā teorija ir menedžments (vadības zinātne). V. Praude Latvijas realitātēs definē menedžmentu sekojoši - "Menedžments ir darbību komplekss, ieskaitot plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu, motivēšanu un kontroli, kas ir vērsts uz organizācijas darbinieku, finansu, materiālu un informācijas resursu pilnīgāku izmantošanu, lai organizācija mērķus sasniegu ar augstāku efektivitāti."1
Kā var novērot šāds definējums ir ar nolūku veidots, lai ietvertu ļoti plašu darbību spektru, taču arī tas, manuprāt, nav pilnīgs. Lai izprastu īsteno plašo menedžmenta zinātnes pielietojumu pietiek aplūkot šās zinātnes nosaukuma anglisko nozīmi. Vārds manage, uz kā ir balstīts zinātnes nosaukums, tulkojumā nozīmē vadīt, pārzināt, pārvaldīt (saimniekošanas nozīmē), pareizi izmantot, prast apieties, utml., tādēļ, izdarot tik vienkāršu lietu kā ierakstot Googles meklētājā parametrus "types of managment" ir iespējams atrast garus, jo garus sarakstus ar specializētām menedžmenta kategorijām: Accounting management, Agile management, Association management, Capability Management, Change management, Communication management, Constraint managemen, Cost management, Crisis management, Critical management studies, Customer relationship management, Design management, Disaster management, Earned value management, Educational management, Enterprise management, Environmental management, Facility management, u.c.,2 šis ir tikai viena, iespējams ne garākā, alfabētiskā saraksta sākums.…
Mācību kursam vislielāko jēgu šķiet sniedz V. Praudes organizācijas definīcija: "Organizācija ir cilvēku grupa, kas apzinīgi sadarbojas kopēja mērķa (mērķu) sasniegšanai." Manuprāt pirmais atslēgas vārds šeit ir "cilvēku", jo dzīvnieku pasaulē bieži var atrast daudz sarežģītāk organizētas grupas nekā, piemēram, liela daļa organizāciju ar kurām saskaros savā ikdienā, kuras apzinīgi sadarbojas kopējo mērķu sasniegšanai, nemaz nerunājot par virtuālo pasauli, kurā (pagaidām gan ar cilvēka "radītāja" rokas atļauju) veidojas vissarežģītākās funkcionējošo vienību grupas, kurus vada kolektīvais mērķis. Otrs atslēgas vārds ir "apzinīgi". Uzskatu ārkārtīgi svarīgu atzīmēt, ka izmantojamā teorētiskajā rāmī katrs organizācijas biedrs apzinās organizācijas "kopējo/os mērķi/mērķus". Šie "kopējie" mērķi ir trešais un pēdējais moments, kuram ir jāpievērš uzmanība. Vadības teorijā mēs neaplūkojam (visdrīzāk jau ētisku iemeslu dēļ) organizācijas, kuras iesaista cilvēkus uz maldu pamata (sektas utml.), kas būtu saprotami. Ne tik saprotami ir kādā veidā mēs iesaistām tādas sadarbojošās cilvēku grupas, kurās indivīda mērķi ir atšķirīgi no tā, ko grupa sauc par kopīgajiem. Piemērs nav tālu jāmeklē - te pat universitātē kāds var izdomāt saorganizēt grupu ar studentiem, piemēram, kopīgi atkārtot pirms eksāmena, tātad mērķis - dalīties ar zināšanām un kopīga mācību vielas atkārtošana. No vairākiem cilvēkiem, kas pieteiksies piedalīties šādā pasākumā jebkurā gadījumā teiks, ka ir gatavi rīkoties šo mērķu sasniegšanas nolūkos, taču īstenībā, katram būs cits mērķis - viens dosies, lai izmantotu iespēju pabūt ar interesējošo pretējā dzimuma pārstāvi, izmantojot iespēju iepazīties tuvāk utml., cits nekā nezina, tādēļ apzināti nevar pildīt nosprausto mērķi (dalīties ar informāciju), cits vēlas uzzināt, ko zina citi, bet pats pieturēt unikālo informāciju tikai sev, citam vienkārši nav nekā cita ko labāka darīt, tādēļ izmanto šo kompāniju "laika nosišanai" un visbeidzot viens no viņiem vēlas kompāniju pierunāt aiziet uz kādu vakara izklaidi, taču viņi visi organizētājam ir teikuši, ka viņu mērķi atbilst piedāvātajiem.
