Simbolisma teātra galvenie teatrālās valodas elementi, kurus iedibināja Linjē- Po:
1. skatuviskā kompozīcija kā atdzīvojusies glezna, mēmās ainas (aktieri uz brīdi sastinga gleznieciskās pozās, lai ieklausītos Visuma mūzikā);
2. scenogrāfija atteicās no jebkādas pretenzijas radīt reālistisku vidi;
3. gaisma- režisori un mākslinieki centās izstrādāt simbolisko krāsu un skaņu atbilsmju alfabētu (katrai emocionālai noskaņai raksturīga sava skaņa un krāsa);
4. kostīmos dominē stilizācijas princips, vīriešiem un sievietēm- antīko togu stilizēts variants pelēkā, baltā, gaišzilā krāsā;
5. bez mūzikas simboliskā teātra izrāde nav iedomājama. Visas skatuviskās norises notiek uz muzikālā fona.
6. aktierspēlē runas stils ir monotons, vienmuļš, nemainīgs vienas ainas ietvaros, bet mainās uz pavisam citu toni nākamajā ainā.
19. gs. beigās naturālistiskais un simboliskais teātris bija sagatavojis bagātas filozofiskas un estētiskas idejas, kas kalpoja režijas teātra straujam uzplaukumam 20. gs.
…
