1792. gada maijā Polijas magnāti izveidoja konfederāciju, saņemot Krievijas un Prūsijas atbalstu. Polijas karalis Staņislavs Ponjatovskis pārgāja konfederācijas pusē. Rezultātā Polijas armijas pretestība drīzumā bija pieveikta un 1793. gada 13.janvārī starp Krieviju un Prūsiju tika parakstīta vienošanās par otro Polijas sadalīšanu. Baltkrievija un daļa Ukrainas pārgāja Krievijas īpašumā, daļa Polijas, Toruna un Gdaņska- Prūsijai.
1794. gada 7. maijā tika izdots tā saucamais Polaneckas universāls, kas solīja zemniekiem atbrīvošanu no dzimtbūšanas, tomēr, šī universālā īstenošanu traucēja muižniecība. Tai laikā, otrās sadales laikā apietā Austrija, un Prūsija centās pēc iespējas ātrāk likvidēt sākušos sacelšanos. 1794. gada maijā prūšu armija iegāja Polijas teritorijā, 15. jūnijā tika ieņemta Krakova. Krievu un prūšu armijas ielenca Varšavu. Nemiernieki veiksmīgi aizstāvējās, prūšu armijas aizmugurē sacelšanās aptvēra pilsētu pēc pilsētas. Prūsijai nācās atkāpties no Varšavas, tomēr izšķirošajā kaujā pie Macijevicas, 10. oktobrī nemiernieki cieta sakāvi.
1795. gadā valstis- uzvarētājas veica trešo, pēdējo Polijas sadalīšanu. Prūsija saņēma valsts galvaspilsētu un lielāko daļu Polijas, Austrija- Krakovu un Ļubļinu ar tām piederošajām teritorijām, Krievija- Rietumbaltkrievijas un Rietumukrainas ( bez Ļvovas) zemes, lielu daļu Lietuvas un Kurlandi. Liela daļa Lietuvas( t. sk., Suvalki), kas agrāk bija Polijas valsts daļa, pārgāja Prūsijas pārvaldīšanā.
…
