Turpretī tādas lielvalsts kā Krievijas ārpolitika nereti ir vērsta uz ietekmes nostiprināšanu kaimiņvalstu teritorijā. No vienas puses tas tiek panākts ar ekonomiskiem līdzekļiem, kad Krievija mēdz bloķēt kaimiņvalstu preču importu vai pārtraukt resursu piegādi uz kaimiņvalstīm, piemēram, vakar masu medijos tika paziņots, ka Krievija varētu plānot noteikt pagaidu ierobežojumus pārtikas ievešanai no Ukrainas. No otras puses Krievija joprojām mēdz piekopt agresīvu ārpolitiku, mēģinot panākt teritoriālus ieguvumus no kaimiņvalstīm. Kā, piemēram, 2008.gadā Krievijas agresija pret Gruziju, piesakot pretenzijas uz Dienvidosetijas apgabalu. Tā bija pirmā militārā agresija Eiropā pret suverēnu valsti kopš Otrā pasaules kara. Krievijas ietekme un intereses ir redzamas arī šī brīža aktuālajos notikumos Ukrainā, kad pastiprināti ir jūtama Krievijas līdzdalība konfliktā.
Mūsdienu starptautiskajā sistēmā vēl aizvien pastāv valstis, kurām ir lielāka ietekme pār citām. Tāpat par līdervalstīm kļūst valstis, kuras paplašinājušas savu varas ietekmi, taču joprojām pastvāv vispārējs varas līdzsvars tādā izpratnē, ka nevienai valstij starptautiskajā sistēmā nepieder visaptveroša vara kopumā.
…
