Katrai valstij ir savas priekšrocības un savi mīnusi, tomēr ir svarīgi, lai tie nebūtu traucējoši. Vajadzīgās izejvielas un jau gatavas preces tiek importētas, kas atnes valstij ienākumus, apliekot preces ar nodokļiem. Eksports veicina uzņēmējdarbību un ārzemju valūtas ieplūšanu Latvijā.
Pasaules Tirdzniecības organizācija un Eiropas Savienība veicina tirdzniecību starp valstīm. Pateicoties ES, rindas uz robežām kļūst arvien īsākas, jo gandrīz visa Eiropa strādā pēc vienotiem likumiem un direktīvām. Tā Latvijas uzņēmējam Itālijā būs tādas pašas tiesības kā itālim Latvijā. Tiek nodrošināta vienlīdzīga konkurence. Protams, Latvija nevar konkurēt ar Itāliju augļu eksportēšanā, jo Latvijā augļiem ir īsāks veģetācijas periods, taču kokmateriālu eksportā Latvija pārspēj Itāliju.
Diemžēl arī vienotie likumi nenodrošina vienlīdzību, jo katrai valstij ir sava vēsture, savs attīstības ātrums. To īpaši izjūt jaunattīstības valstis, kur likumos un vadībā vēl jo projām valda liela „nekārtība”. Piemēram, Zviedrijā arodbiedrības boikotē Latvijas celtniecības uzņēmumus, jo tie nodarbojas ar cenu dempingu – saviem latviešu strādniekiem tie maksā mazākas algas, tā tiek samazinātas izmaksas, un firmas pakalpojums ir lētāks, nekā zviedru uzņēmumam. Arodbiedrībām ir vara, un šajā gadījumā valdība strīdā neiejaucas. Lai gan direktīvas ir vienādas, Zviedrijā darbojas savi iekšējie likumi, tajā pašā laikā Latvijā likumi netiek ievēroti, bet strādnieki tiek diskriminēti.
…
