19.gs II. pusē zinātne ienāca ražošanā, attīstījās mašīnas un tehnika, līdz ar to izveidojās industrializācija. Industrializācija ietekmēja gan arhitektūru, gan cilvēku, kura dzīvē ienāca tehnika, tā cilvēks kļuva daudz radošāks. Industrializācijas radītais progress 19.gs. izpaudās tikai tehniska rakstura būvēs, un tāpēc arhitektūrā izzuda noteikts stils. Šī laika ietekmētajai arhitektūrai galvenais uzdevums bija vienkāršums un praktiskums, nevis skaistums un greznība.
19.gs.II.puses industriālais stils arhitektūrā galvenokārt saistīts ar jaunu celtniecības materiālu apgūšanu. Tie bija dzelzs, kā arī dzelzs kausējuma paveida –čuguna attīstība un paplašināšanās, dzelzsbetons, stikls un 80.gados bija vērojama tērauda paplašināšanās, kas izpaudās tikai tehniska rakstura būvēs, jo klasiskajās tradīcijās audzinātie arhitekti nenovērtēja jauno materiālu iespējas. Tomēr šos jaunos materiālus pielietoja ļoti plaši.
Dzelzi izmantoja tiltu būvniecībā, piemēram, tilts pār Ronu Francijā, kas sevišķi lielu nozīmi ieguva dzelzceļa attīstībā. Un agrāk izmantoto piekaru tiltus celtniecību sāka aizvietot ar balstu tiltiem, piemēram,slavenais Bruklinas tilts Ņujorkā.
…
