Ietvars
Eiropas ir viens no septiņiem pasaules kontinentiem. Lielā zemes masīva Eirāzijas Rietumu daļa, Eiropa atdalās no Āzijas ar Urāla kalniem, Urāla jūru un Kaspijas jūru austrumos un Kaukāza kalniem dienvidos. Eiropu atrodas starp tādiem ūdeņiem kā Arktiskais okeāns, Atlantijas okeāns, Vidusjūra un Melnā jūra.1
Eiropa ir pasaules otrais mazākais kontinents pēc virsmas platības – tās apjoms ir 10,2 miljoni kvadrātkilometru, jeb 2% no Zemes virsmas; 6,8% no sauszemes. Šī zeme sevī ietver apmēram 50 valstis, kuru starpā ir pasaules lielākā – Krievija un mazākā – Vatikāns. Eiropas kopējais iedzīvotāju skaits novieto to aiz Āzijas un Āfrikas. Kopā Eiropā dzīvo 731 miljons cilvēku, kas ir 11% no visas cilvēces.2
Līdzīgi kā citās pasaules daļās Eiropas valstu iedzīvotāju pārticība ir ļoti atšķirīga. Visuzskatāmākā atšķirība bagātībā var redzēt novērtējot to austrumu-rietumu perspektīvā. 3
Rietumeiropas valstis ir pasaules bagātākās pēc to IKP lieluma un dzīvošanas līmeņiem, bet daudzas no Austrumeiropas valstīm joprojām atgūstas no Padomju Savienības un Dienvidslāvijas sabrukumiem.
Vislielākā Eiropas ekonomika viennozīmīgi ir Vācija, pasaulē trešā pēc nominālā IKP un piektā pēc pirktspējas paritātes. Vācijai seko Lielbritānija – pasaules piektā lielākā ekonomika pēc nomināla un sestā pēc marciņas pirktspējas paritātes. Ja Eiropas Savienība būtu federāla valsts, tad tā būtu pasaules lielākā ekonomika pārspējot ASV.
Mūsdienu pasaulē ir novērojamas spēcīgas starpvalstu integrācijas tendences, īpaši Eiropā, kā rezultātā kontinentā ir novērojams nebijis miera periods – jau vairāk nekā 60 gadus neviena no lielajām Eiropas valstīm nav iesaistījusies savstarpējā kara darbībā.4
…
Ekonomika un politika bieži iet roku rokā. Daudzu valstu politiskās sistēmas ir balstītas uz uzskatu, ka ekonomika ir prognozējami regulējams mehānisms. Bieži par regulatoriem kļūst politiķi. Viņu politiskie uzskati, uzskati par ekonomikas būtību un filozofiskā dzīves pieeja kļūst cieši saistīta ar valsts ekonomisko kursu un, iespējams, vadošo politiķu uzskati ir tikpat svarīgs makroekonomisks rādītājs kā, piemēram, inflācijas apjoms un ekonomikas pieauguma tempi. Šī darba mērķis būs analizēt mūsdienu Eiropas attīstību galvenokārt ekonomiskā perspektīvā, taču arī dot politisko fonu, kur vien iespējams. Darba noslēgumā tiks dots vērtējums un secinājumi par tēmu. Darba ierobežotā apjoma dēļ tiks veikti vairāki vispārinājumi un vienkāršojumi, piemēram, noteiktas valstis, atkarībā no sniegtās perspektīvas var tikt apskatītas grupās, nevis individuāli. Šādas grupas var būt EU15 valstis pret EU27 valstīm vai jebkāds cits vispārpieņemts valstu grupēšanas veids, piemēram, Ziemeļeiropas valstis, NVS valstis u.c. grupēšanas veidi. Darbā tiks izmantota mācību materiālu literatūra, starptautiskas datu bāzes no Pasaules Bankas, Starptautiskā Valūtas fonda un ASV Centrālā izlūkošanas pārvaldes statistikas gadagrāmata, kuru dati ir brīvi pieejami internetā. Tiks arī izmantoti raksti, interneta raksti un papildus literatūra.
