Lauksaimnieciskā ražošana sevī ietver daudz un dažādas nozares. Katras nozares izveidei ir nepieciešami lieli kapitālieguldījumi, zināšanas un izejvielas. Mērķis lauksaimnieciskai saimniekošanai ir vai nu peļņa vai hobijs vai apvienotais variants.
Augļkopība ir riskanta nozare, bet tai pašā laikā nozare, kas var sekmēt apkārtējās vides sakārtotību, Latvijas tirgus nodrošināšanu ar svaigiem augļiem un ogām, kas nav mazsvarīgi un , protams, nozare, kas ir komerciāli izdevīga.
Latvijas klimatiskie apstākļi, ražošanai nepieciešamie resursi un darbaspēks ir pietiekoši, lai nodarbotos ar augļaugu ražošanu. Varētu pat droši apgalvot, ka šī niša ir neaizpildīta.
Runājot par ābolu ražošanu tad Latvijā tas ir ap 50-60 tūkstoši tonnu, naudas izteiksmē tas ir ap 20 miljoni latu, bet trešdaļu no tā veido imports. Ja Latvijā ir visi nepieciešamie resursi veiksmīgai ābolu ražošanai, tad kāpēc ir nepieciešami importētie āboli?
Dzīvojot pilsētā konstatēju, ka augļkopības produkcija pieprasīta un, ka aizvien vairāk cilvēki skatās, lai , piemēram, ābols būtu nevis poļu nedabiski ķimizēts, bet Latvijā ražots ar raksturīgu Latvijas ziedošo ābeļdārzu smaržu. Tagad, kad Latvija ir ES dalībvalsts pieaug arī patērētāju prasības un Polijas vai Ungārijas āboli, kas maksā 0.19 Ls/kg zaudē savu popularitāti tirgū. …
