Visi tēli tērpti līdzīgās, pelēkās drēbēs, arī sejas un mati klāti pelēkā krāsā, gluži kā māla apmetumā. Kostīmu māksliniece Liene Rolšteina un grima māksliniece Ivanda Šmite liek mums saredzēt tēlus kā kaut ko mirstīgu. To ārējais veidols atgādina kaut ko sastingušu, paliekošu- mūsu iedomas, kā rēgi, par katru jau pazīstamo lugas tēlu, vai arī kā atmiņas un jaunatklāsme par mūsu senčiem senajās, melnbaltajās fotogrāfijās.
Tēlu izskatu viennozīmīgi paspilgtina ekscentriskās un laikmetīgās kustības, kuras radījis no Maskavas uzaicinātais horeogrāfs Aleksandrs Ļimins. Horeogrāfija deva “rēgiem” papildus dzīvīgumu un enerģiju, īsās, savdabīgās kombinācijas, kas atkārtojās izrādes laikā, lika tēlus atšķirt, un tajā pašā laikā radīt tiem kopēju, vienojošu elementu, bez apģērba un grima.
…
