-
Publiskā sfēra un mediji. Mediju brīvības un atbildības izpratne demokrātiskā sabiedrībā
Teorija
- Līdz ar tehnoloģiju attīstību tās kļuva par galveno mērķi, lai attīstītos plašsaziņas līdzekļi. Izmaiņas tehnoloģijās un sabiedrībā mainīja auditorijas dabu. Pēc autora Makmaila uzskata, tādi procesi, kā urbanizācija, dzelzceļa attīstība, iespiešanas tehnikas attīstība, paaugstināja lasītprasmi un dzīves standartu pieaugumu. Šobrīd par plašsaziņu līdzekļu auditorijām pastāv dažādi uzskati un teorētiskie konflikti. Auditorija tāpat kā sabiedrība un publiskais viedoklis ir vārdi, kas rada atšķirīgu un kompleksu realitāti. Auditorija ir galvenais termins, ja runā par masu mediju darbu vai masu komunikāciju.
- Runājot par publisko sfēru, svarīgi atzīmēt, kā to saprot autors Jirgens Hābermāss. Viņš uzskata, ka publiskā sfēra ir starpnieks starp valsti un sabiedrību, kurā indivīdi var brīvi, kritiski izvērtēt konkrētus lēmumus. Ar 18. gadsimtā pastāvējušo publisko sfēru parasti saprot buržuāzisko publisko sfēru, jo tā bija elitiska un ne visi tajā piedalījās. Līdz ar mediju attīstību un popkultūras dominanti publiskā sfēra ir transformējusies – no vides, kur apmainīties viedokļiem, tā pati ir kļuvusi par viedokļu radītāju. Piedāvātajā teorijā J. Hābermāss cenšas demokrātijā atklāt jaunu šķautni un parādīt deliberācijas un kritikas spējas nozīmi demokrātiskās sabiedrībā. …
Runājot par publisko sfēru, svarīgi atzīmēt, kā to saprot autors Jirgens Hābermāss. Viņš uzskata, ka publiskā sfēra ir starpnieks starp valsti un sabiedrību, kurā indivīdi var brīvi, kritiski izvērtēt konkrētus lēmumus. Ar 18. gadsimtā pastāvējušo publisko sfēru parasti saprot buržuāzisko publisko sfēru, jo tā bija elitiska un ne visi tajā piedalījās. Līdz ar mediju attīstību un popkultūras dominanti publiskā sfēra ir transformējusies – no vides, kur apmainīties viedokļiem, tā pati ir kļuvusi par viedokļu radītāju. Piedāvātajā teorijā J. Hābermāss cenšas demokrātijā atklāt jaunu šķautni un parādīt deliberācijas un kritikas spējas nozīmi demokrātiskās sabiedrībā. Viņš uzsver komunikācijas nozīmi demokrātiskā sabiedrībā. Piedāvā jaunu skatījumu uz demokrātiju, norādot, ka starp valsti un sabiedrību ir jābūt sfērai, kurā diskursa ietvaros tiek kritiski izvērtēti konkrēti lēmumi, ietekmējot sabiedrisko domu. Sabiedriskā doma rodas vienīgi komunikācijas rezultātā. Tātad patiesais publiskais viedoklis (angl. public opinion ) var veidoties vienīgi tad, ja pirms tā ir bijusi racionāla kritiska diskusija, kas ietekmē spriedumu. Neinformētu indivīdu viedoklis nevar kļūt par publisko viedokli.
