Banāli izsakoties šis festivāls nav nekas vairāk par rautu divu nedēļu garumā, kad rekordilgā žūpošana tiek papildināta ar desu kalniem, cūku ribiņām un sāļajiem kliņģeriem, kuri izraisa vēl lielāku vēlmi pēc miestiņa. Visparastākā un visbiežāk redzētā aina varētu būt – viegli iereibis bavārietis īsās ādas bikšelēs, viegli iereibis skraidā pa ļaužu pieblīvēto telti, klausīdamies nelielā orķestra spēlētās jestrās dziesmiņas, starp neskaitāmajiem galdiem līkumo simpātiskas apkalpotājas ar pievilcīgām ķermeņa formām, kas iereibušajos tūristos izraisa vēlmi piešķirt viņām arvien lielāku dzeramnaudu, un nav nekāds brīnums ka ar alus kausiem defilējošās oficiantes dzeramnaudās vien nopelna 8000 eiro.
Kopumā aplūkojot šī pasākuma statistiskos datus, tie ir pārsteidzoši, ņemot vērā cik tad cilvēks kā saprātīga būtne var dzert(!), bet vēlreiz uzmetot acis izdzertā miestiņa un apēsto desu daudzumam, jāsecina, ka šo divu nedēļu laikā cilvēki savas saprāta balsis nedzird – un viņiem ir pilnīgi vienalga cik skanošā viņi notriec par visu šo „tingeltangeli”!
Ir tikai viena lieta, ko bavārieši cenšas īpaši neafišēt – to, kā Terēzas lauks izskatās pēc svētkiem.Pēc vietējo nostāstiem, visai grandioza aina!
…
