Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 30.04.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 10 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Kultūras definēšanas daudzveidība', 1.
  • Referāts 'Kultūras definēšanas daudzveidība', 2.
  • Referāts 'Kultūras definēšanas daudzveidība', 3.
  • Referāts 'Kultūras definēšanas daudzveidība', 4.
  • Referāts 'Kultūras definēšanas daudzveidība', 5.
  • Referāts 'Kultūras definēšanas daudzveidība', 6.
  • Referāts 'Kultūras definēšanas daudzveidība', 7.
  • Referāts 'Kultūras definēšanas daudzveidība', 8.
  • Referāts 'Kultūras definēšanas daudzveidība', 9.
  • Referāts 'Kultūras definēšanas daudzveidība', 10.
  • Referāts 'Kultūras definēšanas daudzveidība', 11.
  • Referāts 'Kultūras definēšanas daudzveidība', 12.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
  Etnogrāfiskais konspekts    4
  Antropoloģiski arheoloģiskais aspekts    6
  Socioloģiskais konteksts    8
  Nosacīti terminoloģiskā nozīme    10
  Semiotiskā nozīme    11
  Izmantotās literatūras saraksts    12
Darba fragmentsAizvērt

Vārds kultūra cēlies no latīņu valodas . Latīņu valodā colo, colore nozīmē – izkopt, apstrādāt. Šos vārdus lietoja kā terminus lauksaimniecībā. Pirmo reizi romiešu filozofs, politiķis un orators Marks Tullijs Cicerons lietojis vārdu savienojumu cultura animi, apzīmējot ar to cilvēka dvēseles, gara izkopšanu. Tātad vārds kultūra saistās ar kaut kā izkopšanu, kultivēšanu.
Kultūra iezīmē veidu, kā kaut kas tiek izkopts, tā prasa piepūli, paredz noteiktu ievirzi un līdzekļus. (2. – 15. - 16. lpp)
Dažādas kultūras definīcijas atspoguļo dažādas teorētiskās izpratnes par to, ka saprast cilvēku rīcību vai kritērijus, pēc kuriem to novērtēt. (www.vikipedia.lv)
Kultūra kopumā apzīmē atsevišķu saprātīgu indivīdu, grupu vai sabiedrību produkta kopumu. Tā sevī ietver tehnoloģijas, mākslu, zinātni, kā arī morālās sistēmas un konkrēto grupu raksturīgo uzvedību un paradumus. Vēl konkrētāk – specifiski dziļākas nozīmes dažādās cilvēku darbības jomās. (www.vikipedia.lv)
Zinātnēs par sociālo kopību attīstību, to īpatnībām un raksturu bieži lieto jēdzienu „etnoss”. Analizējot etnosu dzīvi, ar to nereti saprot noteiktu cilvēku grupas kopību. Salīdzinot etnosus, etnogrāfi pievērš uzmanību jautājumiem par kopīgajām un atšķirīgajām kultūras pazīmēm tajos. Kā svarīga problēma tiek akcentēta daudzveidīgo kultūras kvalitāšu tālāknodošanas jeb translācijas iespējas un to kanālu darbības nodrošināšana. Tieši etnogrāfi visvairāk lieto apzīmējumus „materiālā kultūra”, „garīgā kultūra”, „kolektīvā kultūras atmiņa”, „kultūras novitātes”. (1. – 8. lpp).…

Autora komentārsAtvērt
Atlants