Vilki ir ekoloģiski plastiska – eiritopa un eiribionta suga, spējīga pielāgoties dzīvei visdažādākajos biotopos. apdzīvo galvenokārt klusākus vēra tipa mežaudžu un purvu biotopus ūdenstilpju tuvumā. Izvairās no lieliem, vienveidīgiem masīviem ar sausām smilts augsnēm. Vairošanās periodā izteikta saistība ar medību iecirkni, ko iezīmē un aktīvi aizsargā. Iecirkņu platība svārstās no 3 – 5 km līdz 10 – 15 km rādiusa no midzeņa. To iekārto labi apslēptās, grūti pieejamās vietās un sausās vietās: purvu salās, aizaugušās gravās, krūmiem un niedrēm aizaugušu ūdenstilpju piekrastēs. Midzenis visbiežāk ir atklāts, zem kritalām, izgāztu koku saknēm, retāk vilki savām vajadzībām pielāgo dabiskas vai citu dzīvnieku raktās alas. …
