Latvijas tiesību vēsture

1. Raksturot padomju tiesību principus (vismaz trīs).
1.Tiesību partejiskums – katras valsts tiesības atspoguļo valdošās šķiras intereses, galvenokārt ekonomiskās intereses. Tāpēc tiesības ir politiskās varas instruments, ar kuru starpniecību valsts realizē savas intereses. Tiesībām piemita vienas šķiras, jeb vienas kategorijas cilvēku intereses.
2.Tiesību piespiedu raksturs – tā kā padomju tiesības bija tautas lielākās daļas vēlmju iemiesojums, valsts bija tiesīga pieprasīt tās pilsoņiem ievērot padomju laika tiesības un sociālistiskās kopdzīves morāles normas, bet neievērošanas gadījumā ar varu panākt tiesību un morāles normu ievērošanu;
3.Tiesību pārejošais raksturs – tiesību izcelšanos saistīja ar valsts izcelšanos. Tā kā valsts tika uzskatīta par pārejošu cilvēku kooperācijas formu, tad arī vienlaicīgi ar valsts atmiršanu notiks tiesību atmiršana. (balstās formāciju tiesības atziņās)
4.Dabisko tiesību noliegšana – tā kā katrai noteiktai sabiedrības formācijai ir sava valdošā šķira un šai šķirai atbilstošas tiesības, tad nevar runāt par kaut kādām mūžīgām un nemainīgām vērtībām. Formācijas teorija – uzskata, ka nevar būt nemainīgas tiesības. teorija noliedza dabisko tiesību teoriju, jo dabisko tiesību teorija uzskatīja, ka daļa tiesību ir iedzimtas, stabilas, taču formācijas teorija uzskatīja, ka katrā sabiedrībā ir savas tiesības, ko šī sabiedrība ir izveidojusi, nekas nav iedzimts.
Ir 5 formācijas etapi:
i.Pirmatnējā kopiena
ii.Verdzības formācija
iii.Feodālā formācija
iv.Kapitālisms
v.Komunisms
5.Sociālistiskais tiesiskums – jēdziens izveidojās vēl revolūcijas laikā, kad notika atteikšanās no vecajām tiesībām, bet jaunās vēl nebija radītas, jo tad visu reducēja uz revolucionāro tiesisko apziņu.…