Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 17.05.2008.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 10 vienības
Atsauces: Ir
Laikposms: 2000. - 2010. g.
  • Referāts 'Aizbildnība un aizgādnība', 1.
  • Referāts 'Aizbildnība un aizgādnība', 2.
  • Referāts 'Aizbildnība un aizgādnība', 3.
  • Referāts 'Aizbildnība un aizgādnība', 4.
  • Referāts 'Aizbildnība un aizgādnība', 5.
  • Referāts 'Aizbildnība un aizgādnība', 6.
  • Referāts 'Aizbildnība un aizgādnība', 7.
  • Referāts 'Aizbildnība un aizgādnība', 8.
  • Referāts 'Aizbildnība un aizgādnība', 9.
  • Referāts 'Aizbildnība un aizgādnība', 10.
  • Referāts 'Aizbildnība un aizgādnība', 11.
  • Referāts 'Aizbildnība un aizgādnība', 12.
  • Referāts 'Aizbildnība un aizgādnība', 13.
  • Referāts 'Aizbildnība un aizgādnība', 14.
  • Referāts 'Aizbildnība un aizgādnība', 15.
  • Referāts 'Aizbildnība un aizgādnība', 16.
  • Referāts 'Aizbildnība un aizgādnība', 17.
  • Referāts 'Aizbildnība un aizgādnība', 18.
  • Referāts 'Aizbildnība un aizgādnība', 19.
  • Referāts 'Aizbildnība un aizgādnība', 20.
  • Referāts 'Aizbildnība un aizgādnība', 21.
  • Referāts 'Aizbildnība un aizgādnība', 22.
  • Referāts 'Aizbildnība un aizgādnība', 23.
  • Referāts 'Aizbildnība un aizgādnība', 24.
  • Referāts 'Aizbildnība un aizgādnība', 25.
  • Referāts 'Aizbildnība un aizgādnība', 26.
  • Referāts 'Aizbildnība un aizgādnība', 27.
  • Referāts 'Aizbildnība un aizgādnība', 28.
  • Referāts 'Aizbildnība un aizgādnība', 29.
  • Referāts 'Aizbildnība un aizgādnība', 30.
  • Referāts 'Aizbildnība un aizgādnība', 31.
  • Referāts 'Aizbildnība un aizgādnība', 32.
Darba fragmentsAizvērt

Savam kursa darbam mācību priekšmetā „Ģimenes tiesības” izvēlējos tematu Aizbildnība un aizgādnība. Šo tematu izvēlējos, jo aizgādnības institūta vēsturiska attīstība nekur nenotika autonomi, attīstoties kopā ar aizbildniecības tiesību institūtu. Tradicionāli aizbildniecība un aizgādnība ir ģimenes tiesību kompleksa nodaļa, kas ietver visus fizisko personu aizgādnības veidus, kuriem nepieciešamas īpašas savu tiesību un interešu aizsardzības formas, un ar mērķi aizsargāt to personīgās un īpašuma tiesības.
Bieži vien literatūrā tiek aplūkots nevis aizgādnības institūts, bet „aizbildniecības un aizgādnības” tiesību institūts, jo doto attiecību grupu apvieno to kopējais mērķis – personas individuālās iekārtošanas īstenošana uz laika pamatiem, kam nepieciešama sociāla aprūpe.1
Romas tiesībās tika izšķirti divi atsevišķi tiesību institūti tutela (aizbildniecība) un cura (aizgādnība), piemēram, pār vājprātīgajiem un prātā jukušajiem, pār izšķērdētājiem; pār maksātnespējīgu parādnieku; pār mantojumu, līdz to pārņems mantinieks, pār vēl nedzimuša bērna interesēm. Senās Grieķijas tiesību rakstisku avotos par aizgādnību šajā tiesību sistēmā netiek minēts.2
Viduslaiku Eiropā, aizbildniecība tika izplatīta praktiski visur, bet aizgādnība – vietām.
Tradicionālā pieeja kontinentālās tiesību sistēmas valstīs atšķirībā no aizgādnības institūta ir aizgādņu rīcībspējas apjomā. Eiropā tika izveidotas sekojošas fizisku personu nokārtošanas sistēmas:
Francijā plānprātīgo un izšķērdētāju tiesību un interešu aizsardzība tiek īstenota tikai aizgādnības formā;
Šveicē tiek noteikta aizbildniecība pār personām, kuras paziņotas par rīcībnespējīgām, saistībā ar vājprātību, izšķērdību, pļēgurošanu, "izvirtumu, vai sliktu uzvedību”, vai notiesāšanu ar brīvības atņemšanu uz laiku ilgāku par gadu. Tāpat iespējama arī labprātīga aizgādnības noteikšana pār sevi "pēc vājuma, neprašanas vadīt lietas";
Vācijā iemesls rīcībspējas atņemšanai ir garīga slimība; plānprātība; izšķērdība; pļēgurošana, to skaita tāda, kas „apdraudēja trešo personu drošību”.…

Atlants