Ekonomikā ir zināmas vairākas starptautiskās tirdzniecības teorijas.
Merkantilisms atzina ārējās tirdzniecības lielo nozīmi valsts attīstībā un stiprināšanā. Uzskatīja, ka valsts kļūst bagāta, izdevīgi tirgojoties un nodrošināt zelta un citu bagātību pieplūdumu, tādēļ valstij ir jābūt militāri spēcīgai. Atzina valsts kontroli pār dārgmetāliem, koloniālo ekspansiju, iekšējā tirgus aizsardzību ar protekcionistiskiem paņēmieniem.
Klasicisms (pārstāvis Ā. Smits) atzina, ka valsts labklājība ne tik lielā mērā ir atkarīga no sakrātā zelta, kā no tās spējas ražot produktus. Šie uzskati par starptautisko tirdzniecību šodien pazīstami kā absolūto priekšrocību teorija. Valstij ir izdevīgi pārdot preces, kuru ražošanā tai ir absolūtās priekšrocības: spēja saražot tās ar zemākām izmaksām nekā citā valstī.…
