Ņemot vērā nenoteiktību un haosu varas maiņā, filmas koptēls liek aizdomāties par mūsu valsts vēsturi, brīvības izjūtu, iespējām un sajūtām, ko gūstam šobrīd. Šķiet, ka vairāk novērtēju arī to, ka nepazīstu īstu baiļu un neizpratnes sajūtu, kas filmā ir spilgtākais trumpis. Īpaši ieteiktu uz filmu aiziet visiem maniem vienaudžiem un jebkuram citam civēkam, kam sirdij tuvs mākslas kino. Lai gan “Pilēta pie upes” ir spēlfila, tajā var saskatīt ļoti daudz mākslas filas pazīmes. Kā arī laiku pa laikam sev atgādināt un pārdomāt savas valsts vēsturi nenāk par ļaunu, manuprāt, tas tieši ir vajadzīgs. “Pilsēta pie upes” kopumā parāda to, kā palikt cilvēkam, kad nav skaidru orientieru no ārpuses, neviens nezina, kas būs aktuāli rīt un kādā valodā runās pilsētas galva, vēl svarīgāk – kurš draugs izrādīsies nodevējs vai vienkārši vājš cilvēks. …
