Sokrats uzskatīja,ka taisnīgumam jāīstenojas.
Likumi ir jāievēro,pat ja tie būtu nepareizi.
Sokrats upurēja dieviem atbilstoši valsts paražām, lai gan tās neuzskatīja par pareizām.
Tikai ievērojot likumus,var sasniegt taisnīgumu.
Aristotelis pieturas pie principa: tas, ko likums neparedz, ir aizliegts.
Likums neko nedos, ja valsts iedzīvotāji nebūs audzināti pēc valsts likumiem.
Platons atzīst, ka gadījumā, ja nav kārtīga valdnieka, valstī jāvalda likumam – kopējam saprātam.
Darbā Platons atklāj vēlmi apvienot valsts varu un baznīcu.
Reliģiskās darbības jāuzrauga tāpat kā izglītību.
Platons aizliedz jebkādu privāto reliģiju. Viņš uzsver, ka reliģiskie uzskati ir cieši saistīti ar morālo uzvedību.
Platons iesaka reliģijā ieviest ticības veidu, kas labotu cilvēka morālo stāju (pakļautu cilvēka domas), un ķecerība tiktu sodīta ar likumu.
Platons mēģina saskaņot sabiedrisko un personisko taisnīgumu, izmantojot stingru sabiedrības un indivīdu dzīves reglamentāciju.
Šie dialogi ir ideāls mācības līdzeklis mācoties par valsti, tās iekārtam, tipiem un sabiedrības slāņiem. …
