Lai cilvēks varētu dzīvot un attīstīties, viņam pirmām kārtām ir jāapmierina tās vajadzības, kuras nosaka viņa bioloģiskā daba. Sabiedrībā ir pazīstamas daudzas motivācijas teorijas. Populārākā no tām ir Moslova vajadzību hierarhija, kur pirmajā vietā ir Fizioloģiskās vajadzības (izsalkums, slāpes, siltums u.c.), otrajā vietā ir vajadzība pēc drošības (patvērums, aizsardzība), trešajā vietā ir sociālās vajadzības (mīlestība, draudzība, darbs un saskarsme ar citiem cilvēkiem u.c. ), ceturtajā vietā ir garīgās vajadzības (zināšanas, pašcieņa, statuss, atzinība u.c.) un piektajā vietā ir personības izpausmes vajadzība (pašizteiksme, parealizēšanās). Svarīga ir saikne starp ražošanu un vajadzībām, ražošanas attīstība rada arvien jaunas vajadzības. Ražošanas un vajadzību nemitīga attīstība nodrošina sabiedrības progresu. Cilvēka vajadzības ir neierobežotas.
Ekonomikas teorijā tiek apskatītas ne tikai indivīda personiskās vajadzības, bet arī privāto uzņēmumu un valsts sektora ražošanas vajadzības. Kā vieniem, tā arī otriem ir nepieciešami ražošanas līdzekļi (ēkas, iekārtas, mašīnas u.tml.), lai varētu ražot patēriņa priekšmetus un sniegt pakalpojumus iedzīvotāju vajadzību apmierināšanai.
Vajadzības tiek dalītas arī absolūtās un reālās vajadzības. Absolūtās vajadzības ir saistītas ar cilvēka vēlmēm un centieniem, bet . Absolūtās vajadzības transformējas reālajās vajadzībās vēlamās mantas iegādes brīdī.
Ekonomiskie pamatjautājumi
…
