Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 15.02.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 1 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Tējas ceremonija Lielbritānijā ', 1.
  • Referāts 'Tējas ceremonija Lielbritānijā ', 2.
  • Referāts 'Tējas ceremonija Lielbritānijā ', 3.
  • Referāts 'Tējas ceremonija Lielbritānijā ', 4.
  • Referāts 'Tējas ceremonija Lielbritānijā ', 5.
  • Referāts 'Tējas ceremonija Lielbritānijā ', 6.
  • Referāts 'Tējas ceremonija Lielbritānijā ', 7.
  • Referāts 'Tējas ceremonija Lielbritānijā ', 8.
Darba fragmentsAizvērt

Tēja jau gadu tūkstošiem ir iecienīts dzēriens. Pirmo reizi tējas lietošana pieminēta Ķīnā mūsu ēras ceturtajā gadsimtā. Japānā tēja parādījās septītajā gadsimtā, Eiropā – 16. gadsimtā. Popularitāti tēja ieguva 18. gadsimtā, kad to sāka pasniegt arī Londonas tējnīcās. Šobrīd tēja ir otrais populārākais dzēriens pasaulē pēc ūdens un arvien noteiktāk kļūst arī par modes lietu.
Tā ir daudzu cilvēku ikdienas dzīves svarīga sastāvdaļa. Tēja sasilda un atsvaidzina, uzmundrina un nomierina, nemaz jau nerunājot par ieguvumiem veselības jomā, tēja patiesi ir viens no daudzveidīgākajiem dzērieniem.
Mitoloģija
Pastāv vairākas leģendas par to, kā atklāta tēja. Pirmo reizi tēja minēta ķīniešu leģendā 2700. gadā pirms mūsu ēras, imperatora Šen Nung valdīšanas laikā. Viņš apgalvoja, ka atklājis tēju kādā no ceļojumiem pa valsti. Atpūtas brīdī imperatora tasītē, kurā bijis verdošs ūdens, iekritušas kāda nepazīstama krūma lapas. No tasītes plūda jauka smarža, un ziņkārīgais imperators nogaršoja nejauši pagatavoto dzērienu. Tam piemita ne tikai brīnišķīga garša, bet tas sniedza arī spirdzinājumu un enerģiju. Jaunais atradums imperatoram tik ļoti patika, ka viņš sāka audzēt maģisko krūmu. Pirmais ķīniešu nosaukums tējai bija “te”, bet vēlāk “chia”. …

Autora komentārsAtvērt
Atlants