PARTENONS
Partenons ir grieķu dievietei Atēnai celts templis.
Tas tika celts aptuveni 5 gs. p. m. ē. augstākajā Akropoles vietā.
Arhitekti – Iktīns un Kalikrats.
Feidijs vadīja Partenona mākslinieciskās apdares darbus (apmēram 160 m gara frīze, frontoni, statujas, 92 metopas).
Partenons ir viens no visnozīmīgākajiem kultūras pieminekļiem un viens no lielākajiem sasniegumiem cilvēces arhitektūras vēsturē vispār, kas ir labi saglabājies no Klasiskās Grieķijas laikiem.
20 m augsts doriskā stila peripters, celts no marmora, un pacelts uz trīs pakāpienu platformas. Visapkārt templim stiepās 10,5 m augstas kolonnas (8:17) ar kanelūrām.
Tempļa iekšpusē bija telpa svētnīcai, kurā atradās Atēnas statuja un īpaša zāle ar četrām kolonnām, kur jaunās atēnietes auda Atēnai svēto tērpu, ko nesa svinīgajā panatanejas gājienā.
Pašlaik Grieķijas kultūras ministrija plāno restaurēt šo celtni.
Partenons 480.gadā p. m. ē. tika iznīcināts Grieķu-persiešu karā. To pēc tam uzcēla no jauna.
Pēc Osmaņu okupācijas 1460. gados Partenons kļuva par mošeju.
1687.gada 28.septembrī pēc venēciešu bombardēšanas Partenonā uzsprāga Osmaņu munīcija, ko tie glabāja šajā ēkā. Sprādzienu rezultātā stipri cieta gan Partenons, gan arī skulptūras, kas tajā atradās.
…
