Ievads. Nesen laikrakstā “Diena” vārdu “subsidiaritāte” pieskaitīja “klumzīgiem” dīvainiem “eirovārdiem”, kuri ir nesaprotami un piesārņo latviešu valodu (Jemberga, 2003). Šī vārda ieviešana izraisa problēmas gan Latvijā, gan daudzās citās pasaules valstīs. Diemžēl, šim vārdam, kuru līdzīgi raksta visās Eiropas valodās, nav atrasts piemērots sinonīms nevienā no tām. Vārds “subsidiaritāte” nenozīmē neko citu, kā subsidiaritāti un nav ar vienu sinonīmu aizstājams. No teiktā izriet, ka problēmas būtība nepastāv vārdā, bet gan jēdzienā.
Kopš 20.gadsimta astoņdesmitajiem gadiem subsidiaritātes princips ir guvis plašu atzinību, iegūdams centrālo vietu tādos starptautisko tiesību dokumentos kā Eiropas vietējo pašvaldību harta (Council of Europe, 1985) un Eiropas Kopienas Dibināšanas līgums (European Union, 1992). Diskusijā par Eiropas Konvenciju (konstitūciju), kas jau ilgāku laiku turpinās Eiropas Konventā, tiek apspriesta šī principa lomas tālāka paplašināšana.
…
