Nav viegli aprakstīt sajūtas. Pēc lugas noskatīšanās vienīgais, kas palika pāri, bija tieši sajūtas. Tādas uztveramas un neaprakstāmas, kā pati luga. Izejot uz ielas pēc izrādes beigām pat runāt negribējās. Iekšējās sajūtas bija apaļas kā ola, neviena izcilnīša, pie kā pieķerties, nevienas plaisiņas, neviena komentāra. Pilnīga, apaļa, nevainojama sajūta.
Ieejot zālē, pirmais, kas iekrita acīs – telpas nelielie izmēri. Sametās gauži žēl, ka tikai pavisam nedaudziem ir dota iespēja vienlaikus noskatīties uzvedumu.…
