E. Ventera stāsts „Ābolu elpa” ir reālistisks skolas sadzīves atspoguļojums. Savā dramatismā tas ir pat drūms un nomācošs. Ir sajūta, ka pats autors to visu ir piedzīvojis. Notikumi varētu būt risinājušie gan 30 gadus atpakaļ, gan tagad. Liekas, ka kopš autora bērnības skolas dzīvē nekas kardināli nav mainījies. Tāpat skolēni cīnās “par vietu zem saules” ar jebkuriem, arī brutāliem, līdzekļiem, pazemojot un apkaunojot citus, tādējādi demonstrējot pārējam „baram’ savu varenību. Gribas, protams, cerēt, ka tā nav standartsituācija visās skolās, bet gan baiss izņēmums, kurš gan tomēr pastāv.
