Pēra tēlā ietvertais cilvēka dabas vispārinājums attiecas uz atsevišķiem sabiedrības locekļiem it īpaši mūsdienu postmodernajā laikmetā, kurā veikli tiek dekonstruēta jebkāda cilvēku uzskatu konsistence, radot mainīgas, sašķeltas, nefunkcionējošas personības, un kurā aizvien stiprāk tiek aktualizēta vēlme pašattīstīties, individualizēties un rast pilnību. Pēra svīta (viņš pats un viņam līdzīgie), lai gan motivēta cēlam un atbalstāmam mērķim, pārstāv dažas no cilvēka esības ēnas pusēm – narcismu, egoismu, neapdomību un pārgalvību. …
