Itāļu renesanses izcilākais ir dzejnieks Dante Aligjēri (1265 - 1321). Dante tiek uzskatīts par itāļu literārās valodas pamatlicēju, jo savus darbus rakstīja nevis latīņu valodā, bet gan dzimtajā toskāniešu dialektā, tādējādi aizstāvot tautas valodas pamattiesības.
Par pirmo renesanses autoru tēlotājmākslā tiek uzskatīts Florences meistars Džoto di Bondone (1267 - 1337). Džoto bija lielisks meistars, viņš pārzināja gan arhitektūras, gan mozaīkas, gan tēlniecības noslēpumus.
Leonardo da Vinči (1452 - 1519) - itāļu gleznotājs, tēlnieks, arhitekts, zinātnieks un inženieris. Dižrenesanses mākslas stila pamatlicējs.
Otrs dižrenesanses pārstāvis ir Rafaēls (īstais vārds Rafaello Santi 1483 - 1529) - itāļu gleznotājs un arhitekts.
Mikelandželo Buonarroti (1475 - 1564) - itāļu tēlnieks, gleznotājs, arhitekts un dzejnieks. Viņš vispilnīgāk atspoguļo dižrenesanses humānisma ideālus - monumentalitāti, vispārinātu formu, cilvēka skaistuma un neierobežoto spēju apliecinājumu. Viņš ir arī jaunā, baroka stila ievadītājs.
Ticiāns Večellio (1476 vai 1480 - 1576) - itāļu gleznotājs.
Šis ir lielo atklājumu laiks (piemēram, 1492.g. Kolumbs atklāj Ameriku, 1498.g. Vasko de Gama atrod ceļu uz Rītindiju, 1519. - 1522.g. Magelāns apbrauc zemeslodi). Galvenais no atklājumiem ir grāmatu iespiešanas ierīces izgudrošana 1445.gadā (līdz 1500.gadam grāmatas sauc par inkunabulām); no šī brīža mainās attieksme pret vārdu, tas kļūst nacionāls, saplūst ar runu.
Galvenie veicinošie nosacījumi, kuru rezultātā bija iespējams veidoties ģēnijiem:
1) izglītības līmeņa celšanās, piemēram, Florencē no 100000 iedzīvotājiem skolā mācījās apmēram 10000. Sākās orientācija uz stingrām un sistemātiskām zināšanām.;
2) būtiski izgudrojumi - pulveris, kompass, pulkstenis, stikls, dzirnavas.…
