Šajā nodaļā tika runāts par MĒRĶI (kā tādu), REZULTĀTU. Kā arī tika minēts par mērķtiecīgumu, apziņu, līdzekļiem, šķēršļiem.
Pirmajā apakšnodaļā tika runāts par dabas mērķi. Djuī skaidro, ka „..dabas mērķis -, kas ir iekšēji vērsts, nevis no ārpuses!” [91.lpp.]
Tiek dots labs salīdzinājumu MĒRĶIS ar REZULTĀTU. Piemērs par tuksneša smiltīm, kur rezultāts ir, bet mērķa nav. Otrs piemērs atkal par bitēm, kur ir gan mērķis, gan rezultāts. [98.lpp.]
Jāpiekrīt Djuī, ka mērķis (saprātīgs mērķis, kā vēlāk tiek teikts) vienmēr saistīts ar rezultātu. „Runāt par izglītības mērķiem ir muļķīgi, ja katra skolēna rīcība tiek kontrolēta ar skolotāja palīdzību.” [99.lpp.] Jāpiekrīt , jo kāds gan labums ir no izglītības mērķa, ja mēs nespējam paredzēt galarezultātu. „Mēs varam paredzēt rezultātu gaitu, tikai tad, kad tiks noskaidroti skaidri nosacījumi, kuriem iet cauri, bet šo rezultātu svarīgums kalpo motīvam uzcītīgam vērojumam.” [100.lpp.]
Atkal jāpiekrīt Djuī, ka „jo vairāk mēs esam vērīgāki, jo vairāk ir iespēju līdz mērķa sasniegšanai, līdz ar to ir vairākas alternatīvas, starp kurām var izvēlēties.” [Turpat.] Patiesībā mums pašiem ir labāk, kad ir vairākas iespējas, kā pie šī galarezultāta nonākt.…
