-
Padomju un vācu tiesību avotu ietekme uz Latvijas Republikas tiesību avotiem pēc neatkarības atgūšanas
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | TIESĪBU AVOTI | 4 |
| 1.1. | Tiesību avotu jēdziens un to veidi | 4 |
| 1.2. | Tiesību avotu veidu raksturojums | 5 |
| 2. | LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBAS UN TIESĪBU AVOTU RAKSTUROJUMS PĒC NEATKARĪBAS ATGŪŠANAS | 7 |
| 3. | PADOMJU TIESĪBAS UN TIESĪBU AVOTI LATVIJĀ | 9 |
| 4. | VĀCU TIESĪBAS UN TIESĪBU AVOTI LATVIJĀ | 11 |
| 5. | PADOMJU UN VĀCU TIESĪBU AVOTU IETEKME UZ LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AVOTIEM PĒC NEATKARĪBAS ATGŪŠANAS | 13 |
| Nobeigums | 14 | |
| Izmantoto avotu un bibliogrāfijas saraksts | 15 |
Nobeigums
Analizējot padomju un vācu tiesību avotu ietekmi uz Latvijas Republikas tiesību avotiem pēc neatkarības atgūšanas, darba autore secina, ka darba izvirzītā hipotēze ir daļēji apstiprinājusies.
Kopš Latvijas Republikas neatkarības attīstības, tās sākumposmā ir vērojama izteikta padomju tiesību sistēmas ietekme, jo nebija iespējams tik īsā laika sprīdī izveidot jaunu likumdošanas sistēmu.
Kaut tika pieņemts likums “Par Latvijas PSR normatīvo aktu piemērošanas izbeigšanu”, likumdevēji tomēr vēl paredzēja dažādu padomju laika likumu turpmāku spēkā esamību.
Ņemot vērā to, ka Latvijas Republika pēc iespējas ātrāk centās izveidot demokrātisku tiesību sistēmu, atsakoties no padomju tiesiskās iekārtas, bieži jaunieviestās normas netika pareizi pielietotas, padomju tiesību ietekmes dēļ.
Vācu tiesību avoti nav radījuši tik lielu ietekmi uz Latvijas tiesību avotiem, kā padomju tiesību avoti, jo Nacistiskās Vācijas okupācijas režīms Latvijas teritorijā pastāvēja salīdzinoši īsu laika posmu. Papildus Vācijas tiesiskā iekārta tika pilnībā nomainīta uz padomju tiesisko iekārtu.
…
Tiesību avoti ir formas un veidi, kādos atklājas objektīvās tiesības un tādējādi tiesību piemērotājs var tās izzināt. Tiesību avoti ir tādi juridiski akti, kas satur tiesību normas, tomēr pie avotiem pieder arī tādi akti, kas apstiprina vai atceļ tiesību normas. Tas nozīmē, ka tiesību normas var stāties spēkā vai zaudēt savu juridisko spēku. Šie avoti kalpo, kā pamats juridisko lietu izlemšanai, lai izveidotos taisnīga lēmumu pieņemšana, tāpēc tiesību avotiem ir ļoti svarīga nozīme tiesību sistēmā. Pirmo reizi terminu “tiesību avots” ir lietojis romiešu vēsturnieks Tits Līvijs, nosaucot 12. tabulu likumu, kas ir pirmā romiešu tiesību kodifikācija, par fons omnis publici et privatique iuris (avotu visām publiskajām un privātām tiesībām). T. Līvijs uzskatīja, ka “tiesību avots” ir pamats un sākums, no kura iesākās tiesību attīstība un vēlāk izauga milzīgā romiešu tiesību sistēma. Darba autore piekrīt šī vēsturnieka domām, jo romiešu tiesību avoti – paražu tiesības, tautas sapulču likumi, senāta lēmumi, edikti, princepu konstitūcijas, juristu atbildes, tiesu precedenti – kalpoja, kā pamats arī Latvijas tiesību avotu attīstībai, jo mūsu tiesību sistēma ir piederīga romāņu-ģermāņu tiesību saimei. Divpadsmit tabulu likumi kļuva, kā paraugs demokrātiska, likumdošanas procesam Eiropas tiesību vēsturē.
