Par kartupeļiem ir zināms, ka 1570. gadā spāņi no Andu kalniem uz Eiropu atveda tikai vienas botāniskās sugas Solanum tuberosum kartupeļus. Lai paplašinātu tik ģenētiski mazu materiālu, fermeri gadsimtiem ilgi ir veidojuši Solanum tuberosum apakštipus jeb pasugas. Kartupeļi ir tikuši ģenētiski modificēti, lai iegūtu pret slimībām izturīgus, karstuma un aukstumcietīgus kartupeļus, gan arī ar bioloģiski aktīvām vielām bagātākus augus.
Kartupeļiem ir īpaša vieta dārzeņu vidū. Kartupeļi izceļas ar lielu ogļhidrātu saturu - tajos vidēji ir 18% cietes, tāpēc kartupeļi ir patstāvīgs pārtikas produkts, kurus var uzturā izmantot kā pamatēdienu. Kaloriju daudzums kartupeļos ir divas līdz trīs reizes lielāks nekā pārējos dārzeņos. Taču īpaša kartupeļu vērtība ir kālijs - minerālviela, kurai ir liela nozīme ūdens apmaiņas normalizācijā un normālas sirds darbības uzturēšanā. Augstā kālija satura dēļ kartupeļus iesaka lietot ārstnieciskā uzturā kā urīna izvadīšanas veicinātājus sirds un nieru slimību gadījumos. Kartupeļi kāliju satur ievērojami vairāk nekā citi ar kāliju bagāti produkti - maize, gaļa un zivis. Nepieciešamo kālija diennakts normu cilvēks var saņemt apēdot 500 gramus kartupeļu.
…
