Vārdam un jēdzienam renesanse (no franču renaissance - atdzimšana) mūsdienās ir plašas un dažādas nozīmes. Ar to var definēt gan vēsturisko posmu, kad atdzimusi kāda iepriekš augsti attīstīta kultūra, kas bija aizmirsta vai pagrimusi. Tomēr vairākums vēsturnieku renesansi definē kā atsevišķu laikmetu Eiropas kulturālajā un idejiskajā attīstībā, kas 14.-16. gadsimtā iezīmēja pāreju no viduslaikiem uz jaunajiem laikiem. Šajā posmā bija vērojams straujš mākslas, zinātnes un cilvēka personības kulta uzplaukums, izveidojās jauns pasaules uzskats, tika likts pamats mūsdienu kultūrai un moderna cilvēka pašapziņai. Sabiedrībai bija raksturīgs iepriekš nepieredzēts intereses pieaugums pret sengrieķu un romiešu kultūru. Taču neskatoties uz pārmaiņām, šīs vēstures posms ir diezgan pretrunīgs. Renesansi var apskatīt no vairākiem aspektiem - kultūras, vēstures un cilvēku personības.
Renesanses kultūras idejas bija kā sprādziens sabiedrībā. Katrs mākslinieks vēlējas izcelties laikabiedru vidū ar savu,neatkārtojamu stilu. Sākas laicīgās mākslas –literatūras (Dante - “Dievišķā komēdija” ; Bokačo -“Dekamerons”), arhitektūras (Bruneleski), glezniecības un tēlniecības (Da Vinči,Rafaēls), mūzikas un teātra attīstība.…
