| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | ||
| 1 | Literatūras apskats | |
| 1.1. | Hroms | |
| 1.2. | Hroma (III) hlorīda hidrāti | |
| 1.3. | Hroma (III) hlorīda heksahidrātu iegūšana | |
| 1.3.1. | Dihlorotetraakvohroma (III) hlorīda dihidrāts | |
| 1.3.2. | Hloropentaakvohroma (III) hlorīda monohidrāts | |
| 1.3.1. | Heksaakvohroma (III) hlorīds | |
| 1.4. | Hroma (III) hlorīda heksahidrātu fizikālās un ķīmiskās īpašības | |
| 1.5. | Hroma (III) hlorīda heksahidrātu izomērija | |
| 2. | Eksperimentālā daļa | |
| 2.1. | Vielas un iekārtas | |
| 2.2. | Sintēzes apraksts | |
| 2.3. | Vielas pierādīšana | |
| 2.4. | Rezultātu izvērtēšana | |
| Kopsavilkums | ||
| Literatūras saraksts |
IEVADS
Hroms – periodiskās sistēmas 24. elements, pelēkbalts spožs metāls, elektronu konfigurācija [Ar]3d54s1, raksturīga oksidēšanās pakāpe ir +3 (atbilst stabilai elektronu konfigurācijai d3) un mazākā mērā arī +6.
Šajā darbā tiek aprakstīts hroma (III) hlorīds un tā veidotie dažādie hidrāti – trihidrāts, tetrahidrāts, trīs izomorfi heksahidrtāti un dekahirdāts. Šie hidrāti ir atšķirīgi gan pēc sastāvā esošo ūdens molekulu skaita, gan pēc hlora izvietojuma kompleksa ārējā un iekšējā sfērā. Šo parādību sauc par hidrātizomēriju.
Darba mērķis – izpētīt hroma (III) hlorīda hidrātu īpašības un iepazīties tieši ar hroma (III) hlorīda heksahidrāta trim izomērajām formām, to atšķirībām un kopīgajām iezīmēm.
Darba uzdevums – sintezēt dihlorotetraakvohroma (III) hlorīdu (zaļo hidrātu) ar vienu no metodēm un pierādīt iegūto vielu.
…
Hroma savienojumi, hroma III hlorīda hidrāti, to iegūšanas metodes, ķīmiskās un fizikālās īpašības, izomērija, esperimentāli 'pētīta viena no iegūšanas metodēm un izvērtēti rezultāti
