Normatīvie akti ir tiesību jaunrades rakstveida akti, ko izdod kompetentas valsts iestādes un kas satur tiesību normas. Tiesību normas ir kompetentu valsts iestāžu noteikti vai sankcionēti vispārīgā rakstura uzvedības noteikumi, kas izsaka sabiedrības gribu, regulē sabiedriskās attiecības un to izpildi garantē valsts.
Normatīvie akti ir „pamācības”, kas ir jāievēro pilnīgi visiem valsts iedzīvotājiem un visiem. Tie paredz kārtību kādā, dažas lietas drīkst tikt darītas vai nedarītas, kā arī paredz sodu, ja šie likumi tiek pārkāpti. Paši spēcīgākie un nozīmīgākie normatīvie akti ir likumi. Likumi ir likumdošanas iestādes izdoti normatīvie akti, kam piemīt vislielākais juridiskais spēks; tie izsaka vēlētāju gribu un tiek izdoti LR Satversmē noteiktā kārtībā un regulē svarīgākās sabiedriskās attiecības valstī. Satversme ir likumu apkopojums, kurā ir uzskaitīti visi normatīvie akti. Likumdošanā ir sastopami vismaz četru veidu normatīvie akti, kas nosaka normatīvo aktu hierarhiju, tādējādi viens ir spēcīgāks par otru. Un, zemāk stāvoša, normatīvā akta lēmums var tikt mainīts vai labots, balstoties uz, augstāk stāvošo, normatīvo aktu. Normatīvo aktu hierarhija sastāv no un ir sakārtota secībā:
1) Latvijas Republikas Satversme,
2) Latvijas Republikas likums „Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta, Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību”,
3) Latvijas Republikas Saeimas kārtības rullis,
4) Latvijas Republikas Ministru kabineta administratīvo aktu procesa noteikumi.
…
Normatīvie akti, to būtība, hierarhija, izdošanas kārtība, galvenie akti. Latvijas realitāte.
