A. Čehovs lieto tādu valodu, kāda tā bija viņa dzīves laikā. Daudz izsaukumu teikumi, maz mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi, jo autors lieto sarunu valodu. Ir arī daudz svešvārdu un izteicienu citās valodās. Kas raksturīgs tā laika krievu sarunu valodai – daudz strupu teikumu. Līdz ar to brīžam ir grūti saprast teksta jēgu.
A. Čehovs arī diezgan dīvaini veido dialogus, jo tie it kā pārklājas viens otram pāri, vienlaicīgi runājot daudziem cilvēkiem par dažādām tēmām, kas arī ir samērā interesanti, jo tādi darbi bieži negadās.…
