Latvijā 20.gs.80. un 90. gados sabiedrības pārkārtošanās procesā audzināšana pārdzīvoja dziļu krīzi. Izglītības sistēma pārkārtojas lēni un pat vēl šobrīd līdz galam nenodrošina brīvas, patstāvīgas un atbildīgas personības veidošanos, kas sekmētu audzin vispārīgo mērķi. Tam ir vairāki cēloņi: 1) nacionālās teorijas un prakses ignorēšana vairāk kā 50 gadu garumā; 2) tika ignorēts skaistums un elegance sadzīvē, mājā, apkārtē, darbavietā, un tas viss zaudēja savu vērtību 3) un šo plaisu nevis likvidēja un centās pārkārtot audzināšanas saturam un formai, bet ignorēja audzināšanu gan kā pedagoģisku, gan sabiedrisku parādību; Rezultātā: a) pazeminājās vērtība darbam, izglītībai, kultūrai un sportam; b) strauji veidojās negatīvās sociālās parādības-noziedzība, narkomānija, alkoholisms, prostitūcija;
Kādēļ tas tā ir noticis? Latvijas izglīt. sistēma vairāk nekā 50 gadus bija pakļaujta politiskajai vienpartijas sistēmai, kas dogmatiski bija spiesta realizēt valsts politiskās idejas. Bieži tas noveda pie neatrisināmām iekšējām pretrunām, uzskatu vienveidības vai bezpalīdzības.
…
