Šī eseja būs rakstīta par Latviju no 1939.g. līdz 1991.g. un par notikumiem, kas risinājās šajā laikā. Šis bezjēdzīgais karš paņēma daudzus Latvijas iedzīvotājus un arī daudzu citu valstu pilsoņus. Tas manī izraisa ļoti nepatīkamas izjūtas. Šajā laikā cilvēkiem acīs bija redzamas bailes, izmisums un arī cerība, ka Latvija atkal būs neatkarīga valsts.
1939.g. 23. augustā tika noslēgts Molotova- Ribentropa pakts starp Vāciju un PSRS, kas daļēji noteica Baltijas valstu likteni. Es domāju, ka tas bija ļoti cietsirdīgi sadalīt mūsu zemi, bet tāpēc jau to sauc par karu. Šīm lielvalstīm neinteresēja mūsu valsts liktenis. No Latvijas izceļoja ap 60000 vācbaltieši. 1940.g. jūnijā PSRS izvirzīja ultimātus Baltijas valstīm. 17. jūnijā Latviju okupēja Sarkanās armijas daļas. Latvija nespēja pretoties, jo Sarkanā armija jau atradās Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, turklāt cilvēki bija nobijušies un tas, protams, šādā situācijā ir saprotams. 5. augustā Latvija tiek iekļauta PSRS sastāvā. Lai arī situācija bija bezcerīga pretošanās okupācijai turpinājās 51 gadu ilgo okupācijas laiku.…
