Veselība ir jebkura cilvēka viens no lielākajiem dārgumiem, ko jācenšas novērtēt, nemitīgi atceroties to, cik tā ir svarīga. Tomēr cilvēki, kuriem tā nav dota, nereti patiesībā ir garā spēcīgāki, izturīgāki un pacietīgāki par it kā veselajiem. Diemžēl tā ir lieta, ja vien to var dēvēt šādā vārdā, kura, ja reiz zaudēta, nav tik viegli atgūstama, un tas var izdoties tikai daļēji. Tieši tādēļ Aristotelis to nodēvējis par vislielāko labumu, ko vien mums dzīve un liktenis var sniegt.
Vēl kāda dzīves bagātība, kuru gan mēs spējam novērtēt diezgan atbilstošā mērā, ir dotās iespējas un varēšana piepildīt un sasniegt mūsu mērķus. Sekmīga iepriekš nosprausto mērķu realizēšanās vairo mūsu pašpaļāvību, pārliecību par saviem spēkiem, kā arī mūsu prasmes un iespējas turpmāk. Un nenoliedzami, kam gan nepatīk iegūt ko patīkamu, kas šajā kontekstā attiecināms uz vēlmju, mērķu un ieceru piepildījumu.
Kaut gan Aristotelis esejas virsrakstā minētos vārdus izteicis pirms vairāk kā 2300 gadiem, tie lieliski darbojas un ir nozīmīgi vēl arvien, galvenais ir prast šīs svarīgās vērtības mūsu ikdienā redzēt, pietiekami novērtēt un vairot. Un tas tad būs noderīgi ne vien mums pašiem, bet arī visai sabiedrībai kopumā.
…
