Pēc Māras valsts sadalīšanas Kurzemi kā Polijas lēņa valsti dabūja beidzamais ordeņa mestrs Gothards Ketlers.
Gothards Ketlers bija novēlējis hercogisti saviem abiem dēliem - Frīdriham un Vilhelmam. Kamēr Vilhelms nebija sasniedzis pilngadību, valdīja vecākais brālis Frīdrihs viens pats. Pēc tam brāļi hercogisti sadalīja: Frīdrihs ieguva Zemgali un apmetās Jelgavā, bet Vilhelms - Kurzemi un dzīvoja Kuldīgā.
CĪŅA AR MUIŽNIEKIEM
Jau Gotharda Ketlera laikā muižnieki bija ļoti spēcīga kārta. Kaut gan viņi stipri traucēja hercoga darbību, tomēr Gothards Ketlers viņu priekšā parasti piekāpās un izpildīja muižnieku vēlēšanos. Bet viņa dēli - Frīdrihs un Vilhelms uzsāka ar muižniekiem cīņu, cenzdamies paplašināt hercoga varu un tiesības. Sevišķi krasi uzstājās muižnieku vadoši brāļi Noldes. Viņu izaicinošā izturēšanās un hercoga apvainojumi pamudināja Vilhelmu uz pārsteidzīgu soli: viņa kalpotāji Jelgavā uzbruka brāļiem Nodēm, arestēja tos un nonāvēja (1615). Šī notikuma izmeklēšanai poļu ķēniņš iecēla īpašu komisiju. Tā Vilhelmu notiesāja, atņemot viņa valdīšanu (1617). Visu Kurzemi nodeva Frīdriham, kas cīņā mazāk aktīvi piedalījies. Vilhelmam vajadzēja Kurzemi atstāt un pavadīt sava mūža otro pusi svešumā. Tā ilgā cīņā izbeidzās ar pilnīgu muižniecības uzvaru pār hercogu.…
