Anglikāņu konfesijas baznīcai ir vēsturiskas saknes angļu reformācijā, kad karalis Henrijs VIII (valdīja no 1509.-1547.g.) vēlējās šķirties, bet pāvests neatļāva. Ar 1534.gada pārākuma aktu viņš sevi pasludināja par Anglijas baznīcas ”galvu” pāvesta vietā.
Pēc šī dramatiskā gājiena karalis Henrijs padzina Anglijas klosterus, iznīcināja katoļu reliģiju un lika novietot visās baznīcās Bībeli. Tomēr Henrijs atļāva dažas dogmatiskas izmaiņas, un ļoti maz izmainījās angļu kristieša reliģiozā dzīve. Zem Henrijs VIII Anglijas baznīca palika gandrīz pilnībā katoļu ticībā, izņemot to, ka tā nebija pakļauta Romai.…
