Brāļi Kaudzītes romānā „Mērnieku laiki” atspoguļo 19.gadsimta beigas, tas ir laiks, kad tikko ir atcelta dzimtbūšana, tāpēc latviešu zemnieki varēja iegūt savā īpašumā zemi. Romānā spilgti parādīta bijušā klaušu laika zemnieka lielā, neapvaldāmā kāre pēc zemes, kā rezultātā uzplaukst kukuļdošana, atsedzas cilvēka īstā daba. Taču ne visi zemnieki ir vienādi, viņus, kuri tiecas iegūt zemi, var iedalīt trīs grupās.
Pirmajā grupā ir tie cilvēki, kuri ir spējīgi uz visu, lai tikai iegūtu labākus zemes gabalus. Viņi nežēlo kukuļus, ir viltīgi un savtīgi, vienmēr gatavi otram izrakt bedri. Pie šīs tēlu grupas pieder Oliņiete, Oliņš un arī daļēji Prātnieks, jo viņš, kaut gan pēc zemes netīko, ir gatavs palīdzēt citiem šīs grupas pārstāvjiem. Taču šie cilvēki savā apmātībā ar lielāku zemes gabalu iegūšanu ir aizgājuši par tālu, viņi apber mērnieku ar tādu kukuļu daudzumu, ka mērnieks, nevarēdams visu patērēt savā saimniecībā, daļu pārdod vietējam miesniekam un bodniekam, tie savukārt atpakaļ zemniekam. „…nereti vien daža čangalieša vedums staigāja vairākas reizes no mērnieka uz miesnieku un atkal otrādi!” …
