Karls Bārts ir dialektiskās teoloģijas vadošais teologs. Viņš sniedz precīzu aprakstu šim teoloģiskajam pamatojumam:
„Mums kā teologiem vajag runāt par Dievu. Bet mēs esam cilvēki un pēc savas būtības nevaram runāt par Dievu. Mums jāapzinās abas mūsu situācijas puses – mūsu vajadzēšana un mūsu nevarēšana, un tieši ar to jāpagodina Dievs. Tās ir mūsu mokas. Viss pārējais, salīdzinot ar to, ir bērnu spēle.” Un šos teikumus Bārt soli pa solim paskaidro.
Mums vajag runāt par Dievu.To pasaka mūsu(teologu) amata apzīmējums. Teologu eksistenci var saprast tikai ar citu cilvēku eksistencei vajadzīgo, jo viņu eksistences izveidei mēs neesam vajadzīgi. Viņi mūs nostāda uz kancelēm un katedrām, lai mēs tur runātu par Dievu un dotu atbildes uz viņu jautājumiem. Kapēc viņi nāk pie mums, kaut arī viņiem sen jau vajadzeja saprast, ka pie mums nevar nākt tā kā pie advokāta vai zobārsta, ka mēs šajā jautājumā nezinām vairak kā viņi paši? Acīmredzot viņi ar savu nākšanupie mums parāda, ka viņiem kaut kādā veidā ir zināms, ka atbildi uz šo jautājumu cilveks nevar sniegt pats sev un ka, ja nu kāds ar šo jautājumu iet pie kāda cita, tad arī tas nenotiek atbildes dēļ, kuru šis otrs varētu sniegt pats no sevis. …
