Viens no Aleksandra Čaka ievērojamākajiem darbiem ir strēlnieku cīņu gaitām veltīts liroepisks dzejojums „Mūžības skartie”. Šis darbs ir sarakstīts laika posmā no 1937. līdz 1939. gadam, un attēlo latviešu strēlniekus Rīgas aizstāvēšanas kaujās no 1915. līdz 1916. gadam un Krievijas pilsoņu karā. Par darbā atainoto vietu un laiku liecina poēmā aprakstītās kaujas vietas ( „Kauja pie Plakaniem, kauja pie Veisiem”, „Slokas kauja” u.c.), bataljonu komandieri („Fridrihs Briedis marta kaujā”) un varonīgie strēlnieki („Nāves salas velns”). Šī poēma balstās uz patiesiem notikumiem pirmā pasaules kara laikā un tādējādi arī mūsdienās tā liek cilvēkiem atcerēties drosmīgos latviešu strēlniekus – tēvzemes aizstāvjus, un kaujas vietas, kur tie krituši. …
