Otro Gosena likumu sauc arī par robežderīguma izlīdzināšanas likumu un tas ir viens no kopējā derīguma maksimizācijas nosacījumiem.
Kopējā derīguma maksimalizācija ir ieguvums no labākā iespējamā derīguma. Mājsaimniecības ienākumi un cenu līmenis ierobežo derīgumu, kuru tās var iegūt. Pieņemts, ka mājsaimniecības preces un pakalpojumus patērē, maksimalizējot kopējo derīgumu, ņemot vērā gan cenas, gan ienākumus. Maksimalizēt kopējo derīgumu var pēc divām metodēm.
Pirmā metode ir vienkāršāka, līdz ar to neprecīzāk attēlo reālo situāciju tirgū. Izmantojot pirmo metodi, precēm tiek piešķirts iedomāts derīgums, aprēķināts kopējais derīgums katram preces veidam, aprēķināts kopējais derīgums visu preču kombinācijām. Rezultātā kombinācija ar vislielāko kopējo derīgumu arī ir visoptimālākā.
Otrā metode atšķiras ar to, ka, zinot preces cenu, papildus tiek aprēķināts katras preces lietošanas derīgums par vienu naudas vienību. Vislielāko kopējo derīgumu iegūst, apkopojot visu preču galējos derīgumus, un atrodot punktu, kurā visām precēm ir visaugstākais derīgums par vienu naudas vienību11 .
Vienaldzības līkne ir līkne, kuras visi punkti ir ar vienādu derīgumu un vienādā mērā apmierina patērētāju vajadzības; nevienai preču skaitliskai kombinācijai nav prioritāte un šā iemesla dēļ pircējs pret tām ir vienaldzīgs no vajadzību apmierināšanas viedokļa.
Budžeta līnija ir līnija, kas raksturo vienu un to pašu pircēja ienākumu lielumu , bet ienākuma lielums tiek izmantots dažādu preču un to daudzuma kombinācijām. …
