Ūsiņš ir latviešu dievība, saistīta ar pavasari, gaismu, arī zirgu patrons. Viena no retajām dievībām, par kuru jau pirmajos vēstures avotos gūstamas vairāk vai mazāk patiesas liecības. Par viņu leģendas min no 12. gs. bieži vien kaujā uz zirga ar pūķi, pagāniskā un ļaunā simbolu. Vecos aprakstos gan Ūsiņu daudzina arī kā bišu dievu, taču tautas tradīcijas, sevišķi mūsu tautasdziesmas, Ūsiņu jeb Juri nekur nemin kopā ar bitēm. Tautas dziesmas parasti viņu daudzina kā zirgu sargātāju un barotāju. Ūsiņu piemin arī pateicībā par zirgu barojumu. Bieži vien Ūsiņu personificē; viņš parasti jāj uz laba zirga. Dažkārt Ūsiņš variē kopā ar Juri. Ūziņš jeb Ūsiņš, kā daži to izrunā, ir mūsu sentēvu gaismas dievs, dzīvības devējs un uzturētājs, tāpat kārtības glabātājs sadzīvē. Ūziņam drīkstēja ziedot tikai: valdnieks, nama tēvs, nama māte vai sabiedrības vecākais: ja to neievēroja, tad kļuva sodīti, ne svētīti. Upura ēdienus sagatavoja allaž paši ziedotāji, un pirms, ne kā tie, neviens nedrīkstēja ēdienu aizskart. …
