Vācija.
Veimāras Republika,1919 – 1933
1918.gada novembrī Vācija bija militārā ziņā galīgi sakauta, tāpēc arī bija samazinājusies armijas autoritārā ietekme politikā. Tauta sacēlās pret tādu pārvaldes formu, kas bija novedusi Vāciju līdz sakāvei. Ķeizars atteicās no troņa, tika pasludināta republika un radīta jauna valdība, ko vadīja labējais sociālists Ēberts. 1919.gada janvārī tika ievēlēta Nacionālā sapulce, kura izstrādāja konstitūciju. Vācija joprojām palika federācija, kurā varu dalīja centrālā valdība Berlīnē un provinču pašvaldības. Vācijai pirmo reizi bija patiesi demokrātiska konstitūcija. Jūnijā tika parakstīts Versaļas miera līgums, kas paredzēja 6,6 miljardus angļu mārciņu lielas reparācijas. Divus gadus Vācija maksāja regulāri, un rezultātā markas vērtība kritās. 1923.gadā Vācija paziņoja, ka vairs nespēj maksāt reparācijas. Papīra naudu iespieda lielos daudzumos, jo bija vajadzīgs milzīgs skaits banknošu, lai nopirktu pat kafijas tasi. Tie, kam piederēja nauda, guva labumu, un tie, kam piederēja īpašums, kļuva bagāti. Turpretī iekrājumi, vērtspapīru ieguldījumi un pensijas pilnīgi zaudēja vērtību, un algu pirktspēja bija tuva nullei. Visi, kas no tā cieta, bija neapmierināti un kļuva par potenciālajiem Hitlera atbalstītājiem. 1923.gada septembrī franči atstāja Vāciju, jo saprata, ka Vācijas valdība bija gatava atsākt reparāciju maksājumus…
