Stikla ražošana

Saules aizsargstikls vai nu atstaro, vai absorbē starojumu. Siltumu absorbējošie stikli tiek izgatavoti ievadot stikla masā speciālu piedevu, kas to iekrāso zaļgani zilos vai pelēkos toņos. Tādi stikli laiž cauri 65-75% gaismas, bet infrasarkanos starus – tikai 30-35%, bez tam, to spēja laist cauri un absorbēt starus (ar vienādu ķīmisko sastāvu) atkarīga no loksnes biezuma. „Tumšie” siltumi ar augstu gaismas absorbēšanas koeficientu var sakarst (par 50-70o augstāk par apkārtējās vides temperatūru), tādēļ tos nav ieteicams izmantot ārējiem iestiklošanas darbiem. Tāpat tos nav ieteicams pakļaut nevienmērīgai siltuma vai aukstuma iedarbībai. Otrais stiklu veids, kas aizsargā pret saules iedarbību – ar caurspīdīgiem redzamo staru spektra plāniem metāla oksīdu, keramiskajiem vai polimēru pārklājumiem. Šos pārklājumus klāj uz vienu no parasta bezkrāsainā stikla virsmām. Šāds stikls arī absorbē daļu ultravioletā saules starojuma, tas tik ļoti nesakarst, bet tā siltumtehniskās īpašības nav atkarīgas no loksnes biezuma. Pateicoties saules aizsargstikliem, vasarā telpās nav tik karsti, apgaismoto priekšmetu kontrasts un spilgtums ir mazāks. Rezultātā samazinās acu nogurums, cilvēki retāk nogurst. Taču no tiešu saules staru iedarbības šādi stikli pasargāt nespēj (saules spilgtums paliek pārāk augsts), tāpēc no žalūzijām vai aizkariem atteikties nevajadzētu. Iegādājoties saules aizsargstiklu, ņemiet vērā: caur stiklu redzamo priekšmetu krāsu toņu novirzēm jābūt minimālām.
Pielietošanas joma: logu, kā arī saules aizsargierīču – deflektoru, vertikālo ekrānu u.c. – iestiklošana. Visplašāk pielietoti ēkās ar aktīvu kondicionētāju izmantošanu.…