Valodas izpratne filozofijā ieņem centrālo vietu. Valodu dēvē par domu izteiksmes līdzekli, kas nodrošina saziņu, taču ar to vien nepietiek. Valoda ir cilvēka eksistences simboliska forma.
M. Šēlers uzsver, ka ir jāpastāv iepriekšsapratnei, lai identificētu lietas kā zināmas un valodā apzīmējamas, jo cilvēks nevar pazīt lietas, par kuru eksistenci nekad nav nojautis.
Krievu psihologa Ļ.Vigotska mācība par iekšējo runu ieņem nozīmīgu vietu valodas un domas attiecību uzlūkošanā. Viņš uzskata, ka nozīme ir viduspunkts, kas savieno domu un vārdu. Mūsdienu filozofi uzskata, ka, lai iemācītos svešvalodu, ir jāaizmirst esošā saikne starp vārdu dzimtajā valodā un tā vietā jāapgūst jauna. …
